Robotizētais zāles pļāvējs RL 1000

2011-03-31T07:40:00.001-07:00

VIŅŠ STRĀDĀ, JŪS NĒ!
Saskaņā ar iestādīto programmu robotizētais zāles pļāvējs RL 1000 noteiktās dienās un noteiktā diennakts laikā atstāj bāzes staciju, nopļauj zāli un atgriežas bāzes stacijā, lai uzlādētos līdz nākošajam ieprogrammētajam darba laikam.

Projektējam un uzstādam augstas kvalitātes automātiskās laistīšanas sistēmas IRITOL (Itālija)

2011-03-31T07:02:00.000-07:00

Laistīšanas sistēmā IRITOL laistītāji jeb hidranti tiek izvietoti pazemē un netraucē zālāju pļaušanu. Laistīšanas laikā sprauslas automātiski izvirzās virs zemes, aplaista to un atkal atgriežas sākotnējā stāvoklī. Laistīšanas laiku Jūs varat iestādīt pēc savas izvēles. Sistēma var darboties arī, piemēram naktī. Lietus sensori pārtrauc sistēmas darbību, kad līst lietus, tādējādi Jūsu zālājs saņem tieši to mitruma daudzumu, kas nepieciešams. Vairāk informācijas: www.eservis.lv

Stāsts par robota RL1000 Nr121 dzīvi Latvijā.

2011-03-31T06:59:00.001-07:00

Kamēr zāle vēl neaug, var pakavēties atmiņās par pagājušo pļaušanas sezonu, kurā aktīvi piedalījās firmas testa robots RL1000 – nu jau 3. vasaru pēc kārtas.

Mazliet par pļaušanas poligonu un tā vēsturi. Pirmās (2008.gada) sezonas sākumā tika iekārtots neliels nogabals ar izmēriem 15 x15m: A lauks. Drīz pēc tam tika iekārtots nogabals ar izmēriem 25 x 30m nogāzē ar nelielu slīpumu: B lauks. Sezonas vidū noformējām 3. nogabalu ar izmēriem 25x30m: C lauks. Pēdējam ap 30% no platības ir ar nelielu slīpumu. Robots ātri vien ļāva saprast, ka strādājot pat tikai nedēļas nogalēs, var lieliski appļaut minētās platības: 225+775+775=1725m2.

Otrās sezonas laikā tika iekārtots 4. pļaušanas nogabals ar izmēriem 25x26m=650m2: ”D lauks” un aptuveni uz pusi palielinājām A lauku. Šobrīd A=20x25=500m2. Iegādājāmies vēl vienu akumulatoru bateriju, kā rezultātā robota darba ražība ievērojami pieauga un robota saimnieki varēja elastīgāk izmantot savu brīvo laiku.

Trešajā pļaušanas sezonā resp.2010.gada vasarā bija izcili labvēlīgi laika apstākļi zāles augšanai. Robots Nr.121 sezonu sāka 05.06.2010. ar nostrādātām 333h42min (iepriekšējās sezonās 160+173stundas). Strādājot aptuveni 20 nedēļas nogalēs līdz 03.10.2010. palielināja darba stundu uzkrājumu līdz 470h01min, sezonā nostrādājot 137 stundas un 19 minūtes. Šajā sezonā tika uzstādīts arī maksimālās temperatūras rekords darba laikā robota iekšienē: + 60grC. Tomēr tas bija mazāk par pieļaujamo un RL1000 ne reizi nepārtrauca darbu pārlieku augstas temperatūras dēļ. Tika uzstādīts arī nopļautās zāles garuma rekords. Augusta sākumā D laukā (25x30m) zāle nedēļas laikā izauga par 12 cm. Nedēļas nogalē robots to nopļāva ar 3 akku lādējumiem. Faktiski tas ir vēl viens apstiprinājums šīs mašīnas lieliskajai konstrukcijai. Cita pozitīva iezīme, kas nav minēta robota lietošanas instrukcijā, ir spēja pļaut zālāju lietus laikā. Es personīgi neesmu sastapis citu pļaujmašīnu, kas normāli pļauj slapju zāli, īpaši lietū. Visas manās rokās bijušās, pļaujot slapju zāli „aizštopējas” dažu minūšu laikā un ir ik pa brīdim jātīra, līdz apnīk. Robots turpina darbu bez aizkavēšanās un paveic to labi. Vienīgi sakarā ar lielāko slodzi akumulatora resurss iztērējas par 1/3 ātrāk.

Trešās sezonas beigās tika iekārtots vēl viens pļaušanas nogabals: „E lauks” ar neregulāru formu un platību ap 400m2. Šī jaunā pļaujamā teritorija tika ieviesta, jo dzīve rādīja, ka pļaujot tikai nedēļas nogalēs un lietojot 2 akumulatorus tas ir iespējams. Viena robota apkoptā platība šobrīd ir sasniegusi 500+780+780+650+400=3000m2.

Runājot par kvalitatīviem un koptiem zālājiem: tieši šādiem robots ir projektēts un nav nekādu šaubu par šīs mašīnas teicamo darbu tādos.

Mūsu pieredze rāda, ka RL1000 ir visai izdevusies mašīna. Tai nekādas grūtības nesagādā strādāt arī parastā Latvijas pļavā, kuras reljefs ir tāds kāds ir – ar biežiem kurmju rakumiem, kas gadu gaitā izveidojuši specifisku mikro reljefu, ar liellopu pēdu iespiedumiem un slīpumiem visos virzienos. Vienīgais, kas šādā pļavā ir jāpaveic, lai tur sekmīgi varētu strādāt robots, - pirmo reizi sezonā zāle ir jānopļauj ar stumjamo benzīna vai elektrisko pļaujmašīnu, lai pārliecinātos, ka teritorija ir tīra no akmeņiem, koku zariem, tērauda stieplēm vai citām drazām. Katrā ziņā jālikvidē dziļi iebrauktas traktoru vai mašīnu sliedes. Pēc tam var izveidot stieples perimetru, kas nosaka pļaujamo teritoriju, un vairs nekad šeit nerūcināt pļaujmašīnu, kurai pakaļ staigā cilvēks.

Par tehniskajām apkopēm.

Lai gūtu pēc iespējas plašāku ieskatu par šo konstrukciju, esam visām pārdotajām mašīnām veikuši tehniskās apkopes, katras sezonas beigās. Galvenā procedūra apkopes laikā ir mašīnas iekštelpu un transmisijas zobratu tīrīšana, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus mehānismu darba apstākļus – līdz ar to garāku katru pļaušanas ciklu pēc katras akumulatora uzlādēšanas un kopumā garāku mašīnas darba mūžu. Trīs gadu pieredze liecina, ka putekļu iekštelpās pēc sezonas darba ir maz – korpuss ir gandrīz hermētiski noslēgts. Lielākoties tie ir smalki putekļi no sausas zāles un no transmisijas zobratu nodiluma.

Sliktākais, kas atklājies apkopēs, ir aprūsējuši čuguna atsvari mašīnas priekšdaļā, robotam, kas pēc sezonas bija nolikts glabāties mitrā pagrabā.

Pēc sezonas mašīna ir jāglabā sausā telpā.

Par nažiem.

Pēc pirmajām 2 pļaušanas sezonām katru reizi nažus nomainījām pret jauniem. 2010.gadā sagatavotos jaunos nažus neuzlikām. Robots zāli pieveic arī ar neasajiem vecajiem. Tomēr šāda taupība visticamāk neatmaksājas –pļaujot ar asiem nažiem lietderīgāk tiek izlietots akumulatora resurss un mauriņa kvalitāte ir labāka.

Nažus asināt klasiskā veidā nedrīkst, jo naži ir kalti. Asinot klasiski, ar abrazīvu, naži izbalansējas un tas ir ļoti labi jūtams pie 5800 pļaujmašīnas rotora apgriezieniem minūtē. Rezultāts nav ilgi jāgaida – vibrējošais motors dažu darba stundu laikā izdeldē pļaujmašīnas korpusu, kas ir nepieļaujami.

Asinot klasiski, naži sakarst un atdziestot atlaidinās –tātad kļūst mīksti un darbā dažu stundu laikā atkal ir neasi.

Par akumulatoru.

Trīs sezonas kalpo oriģinālais 24V 17ah akumulators. Šovasar radās aizdomas, ka resurss ir samazinājies, jo lielajos laukos robots no viena lādējuma pļāva nepilnas 2 stundas – pretstatā 2,5 stundām agrāk. Tomēr rudenī pļaušanas laiks atkal pieauga līdz 2,5 stundām. Cēlonis bija neparasti leknā 2010.gada vasaras zāle.

Otrs akumulators kalpo līdzīgi.

Pēc sezonas akumulators jātur uzlādēts – saskaņā ar lietošanas instrukciju.

Uldis Veinbergs
Inženieris,
SIA”E-Serviss”.

Automātiskā zālāju pļaušana un laistīšana